Laika apstākļu raksturojums 2010. gada februārī Latvijā

Ar temperatūras ziņā tuvu normai un bagātīgi sniegotu februāri ir noslēgusies 2009.-2010. gadu kalendārā ziema. Salīdzinot ar pagājušo ziemu, kurai bija raksturīgs noturīgs siltums un nokrišņu daudzuma stabilitāte, šajā ziemā piedzīvojām gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma kontrastus (1. attēls). Visi aizvadītās ziemas mēneši bija aukstāki par normu, bet sezona kopumā ar vidējo gaisa temperatūru -6,7ºC (2,7 grādus zemāk par normu) bija pēdējos 87 gados 17. aukstākā. Aizvadītās ziemas nokrišņu daudzums bija 110% no ilggadīgās vidējās normas.

2010-02_1.jpg

1. attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijāizmaiņas pēdējo divu ziemu mēnešos

2010. gada februāra vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija -5,6ºC (0,7 grādus zemāk par normu). Pēdējos 87 gados vissiltākais februāris Latvijā ir bijis 1990. gadā, tā vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 grādi. Turpretī visaukstākais kalendāro ziemu noslēdzošais mēnesis ir bijis 1929. gadā – tā vidējā gaisa temperatūra bija -14,2 grādi (2. attēls). Pagājušā, 2009. gada februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā -3,8ºC bija 1 grādu siltāks par normu.

2010-02_2.jpg

2. attēls.Februāra gaisa temperatūras un nokrišņu daudzumailggadīgās izmaiņas Latvijā

Šī gada februārī mēneša vidējai gaisa temperatūrai vislielākās negatīvās novirzes no normas bija Latvijas rietumu daļā. Savukārt Latgalē mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap normu un vietām pat nedaudz virs tās (3. attēls).

2010-02_3.jpg

3. attēls.  Februāravidējās gaisa temperatūras novirze no normas (°C) Latvijā

Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 45 mm (140% no ilggadīgās normas) 2010. gada februāris bija 17. mitrākais pēdējos 87 gados. Vēsturiskie dati rāda, ka februārī Latvijā visvairāk nokrišņu – 220% no normas - ir bijis 1957. gadā, divas reizes nokrišņu „plāns” tika pārsniegts arī 2002. gada februārī (otrais mitrākais).  Toties ne tikai 1972. gada janvāris, bet arī februāris ir bijuši  pēdējos 87 gados vissausākie janvāra un februāra mēneši. 1972. gada februārī nokrišņu daudzums bija tikai 22 % no normas (2. attēls). Pagājušā, 2009. gada februāra mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija tuvu normai - 95% no tās.

Mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu Latvijas lielākajā daļā (4. attēls). Izņēmums bija pats Kurzemes dienvidrietumu nostūris – Rucavā nokrišņu daudzums bija 82%, Liepājā 97% no normas. Latvijas rietumu daļā bija vērojami arī šomēnes lielākie nokrišņu daudzuma kontrasti – Mērsragā mēneša nokrišņu daudzums bija 225% no normas, kas bija vislielākais (salīdzinot ar normu) visā Latvijā.

2010-02_4.jpg

4. attēls.Februāra nokrišņu daudzuma novirze no normas (%) Latvijā

Pēc ilgstošā janvāra aukstuma februāra sākums Latvijā atnāca ar jūtami mērenākām temperatūrām.  Pēc 27 dienu ilga (no 6. janvāra) nepārtraukta sala perioda visā Latvijā, 2. februārī Baltijas jūras piekrastē diennakts maksimālā gaisa temperatūra pakāpās nedaudz virs nulles. Atkusnis vietām Baltijas jūras piekrastē bija arī 5. februārī.  Jāatzīmē, ka tas bija viens no visilgstošākajiem nepārtraukta sala periodiem visā Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē. Pēdējoreiz vēl ilgāks kā šoziem nepārtraukta sala periods Latvijā ir bijis 1956. gadā, tas ilga 33 dienas no 25. janvāra līdz 26. februārim. Bet visilgāk sals Latviju ir nepārtraukti saldējis 1942. gadā: no 9. janvāra līdz februāra beigām un turpmāk, ar 1-2 dienu pārtraukumiem, līdz 21. martam.

Arī šogad, pēc īsā pārtraukuma februāra sākumā, sals visā Latvijā turpinājās līdz pat 18. februārim ieskaitot (5. attēls). Šajā periodā tika reģistrēta šī gada februāra viszemākā gaisa temperatūra: -22,5ºC (16. februārī Ainažos). Turpmāk temperatūra, pasvārstījusies ap normu, mēneša pēdējās trijās dienās paaugstinājās 6-7 grādus virs tās. Tās bija vissiltākās februāra diennaktis, dienā gaiss sasila līdz +1...+6 grādiem un arī 27. un 28. februāra naktīs teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra bija nedaudz, bet tomēr virs nulles.

2010-02_5.jpg

5. attēls. Gaisa temperatūras gaita Latvijā februārī

Lielāki vai mazāki nokrišņi mēneša gaitā bija katru dienu. Visvairāk sniga 1., 2. un 23. februārī. Mēneša pirmajā dienā Latviju sasniedza ciklons, kas no Ukrainas virzījās uz ziemeļiem. Šim dienvidu ciklonam lēni šķērsojot Latviju, debesis aizklāja biezi mākoņi, un 1. februāra dienā, kā arī naktī uz 2. februāri, teritorijas lielākajā daļā sniga. Ar ciklonu saistītās nokrišņu zonas galvenokārt aptvēra teritorijas centrālos un austrumu rajonus, kur snigšana bija stipra, savukārt rietumu rajonos sniega bija maz. Ziemeļrietumu, rietumu vējš brāzmās pastiprinājās līdz 10-16 m/s, tādēļ daudzviet putināja, un redzamība snigšanas laikā pasliktinājās pat līdz 500 m. 1. un 2. februāra sniega nokrišņu daudzums maksimumu – 177% no februāra 1. dekādes normas – sasniedza Rīgā. Tā rezultātā sniega segas biezums Rīgā pieauga no 28 cm 1. februāra rītā līdz 50 cm 2. februārī un 51 cm 3. februārī (6.attēls).

2010-02_6.jpg

6. attēls. Sniega sega Rīgā Zolitūdē 2010. gada 2. februārī (foto A.Eigims  http://weaterfoto.worldpress.com)

Turpmākajās mēneša dienās visbiezākā sniega sega pārmaiņus bija gan Alūksnē, gan Rīgā, gan Kolkā (7.attēls). 23. februāra nokrišņi (Mērsragā, Salacgrīvā un Rūjienā diennakts laikā 160-190% no 3.dekādes normas) lielu sniega biezuma pieaugumu neradīja, jo, atbilstoši temperatūrai,  tie bija gan sniega, gan slapja sniega un lietus veidā.

2010-02_7.jpg

7. attēls. Sniega segas biezums Latvijā februārī

Mēneša vidējais sniega segas biezums vislielākais bija Alūksnē un Rīgā: 53 cm. Alūksnē februāra ilggadīgo normu tas pārsniedz divas, bet Rīgā četras reizes. Alūksnē tikpat biezs sniegs kopumā februārī pēdējoreiz ir bijis 1982. gadā, bet Rīgā – pagājušā gadsimta sākumā. Maksimālais sniega segas biezums bija 63 cm (21. februārī Rīgā un 24., 25. februārī Kolkā). Kolkā tik bieza sniega sega februārī ir reģistrēta pirmoreiz, bet Rīgā tikpat biezs un vēl biezāks sniegs februārī ir bijis pagājušā gadsimta sākumā. Vismazākais sniega segas biezums februārī bija Rucavā – mēnesī vidēji 19 cm, bet arī tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā parasti šai vietā.

Mēneša gaitā pārliecinoši dominēja dienvidaustrumu un austrumu vēji, pūšot divas reizes biežāk nekā pēc ilggadīgiem novērojumiem vidēji februārī. Ievērojami retāki bija rietumu virzienu (dienvidrietumu – rietumu – ziemeļrietumu) vēji (8. attēls).

2010-02_8.jpg

8. attēls. Vēja virziens  un ātrums Latvijā februārī

Mēneša vidējais vēja ātrums gan Latvijā kopumā, gan atsevišķos tās reģionos bija 1-1,2 m/s mazāks par normu. Tādējādi šī gada februāris bija viens no četriem (ar vienādu mēneša vidējo vēja ātrumu) visrāmākajiem vēja ziņā februāriem (1994., 2006., 2009. un 2010. gados). Arī maksimālās vēja brāzmas visos reģionos 2010. gada februārī bija ievērojami lēnākas par ilggadīgi šai mēnesī visstiprākajām.

Šī gada februārī pārsvarā dominēja 1-4 m/s stiprs vējš (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība). Mēnesī visstiprākās vēja brāzmas-  15-19 m/s  - bija vietām mēneša sākumā un trešajā dekādē un šoreiz tās skāra arī iekšzemes rajonus.