LVĢMA

Ievērojami aukstāks par normatīviem rādītājiem 2010. gada janvāris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no normas mēneša vidējai gaisa temperatūrai bija tālākajos no jūras Latvijas centrālajos rajonos, kā arī Vidzemes augstienē, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes ziemeļu daļā (3. attēls). Tomēr jauni mēneša vidējās gaisa temperatūras rekordi nekur Latvijā netika uzstādīti - 2010. gada janvāra vidējās gaisa temperatūras bija 2-4 grādus augstākas nekā 1987. gada janvārī, kas bija visaukstākais ne tikai Latvijā kopumā, bet arī atsevišķās tās vietās.

3. attēls.  Janvāravidējās gaisa temperatūras novirze no normas (°C) Latvijā

2010. gada janvāra laika apstākļus pārsvarā noteica anticiklonu darbība, tāpēc mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai puse no normas, tādējādi ierindojoties sausāko janvāru otrajā desmitā. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka mazāks par normu mēneša nokrišņu daudzums ir bijis vidēji katru otro janvāri, bet vissausākie ir bijuši 1969. un 1972. gadu pirmie mēneši – tajos nokrišņu daudzums bija tikai ap 30% no normas. Savukārt ar nokrišņiem visbagātākais gada pirmais mēnesis ir bijis 2007. gadā, tā nokrišņu daudzums kopumā Latvijā pārsniedza normu gandrīz 2,5 reizes  (2. attēls).

2010. gada janvārī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Vietām Kurzemes centrālajā daļā, Viduslatvijā un Austrumlatvijas dienvidos to mēneša daudzums bija tikai 25-35% no normas. Vistuvākais normai – ap 70-80%  - bija nokrišņu daudzums Kurzemes ziemeļu daļā un Alūksnes augstienē (4. attēls).

4. attēls.Janvāra nokrišņu daudzuma novirze no normas (%) Latvijā

Aizvadītajā mēnesī aukstums Latvijā bija neierasti noturīgs. Sākot no 2009. gada 31. decembra līdz pat 2010. gada 30. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili turējās zem normas (5. attēls). Salīdzinoši tuvāka normai gaisa temperatūra bija mēneša pirmajā dekādē (dekādes vidējā gaisa temperatūra 4,4 grādus zem normas), kad Latvijā vēl bija vērojama arī ciklonu darbība. Turpmāk, gandrīz līdz mēneša beigām, laika apstākļu noteikšana pārgāja anticiklonu ziņā un temperatūra arvien vairāk pazeminājās. Mēneša otrā dekāde bija 6,6 grādus aukstāka par normu, bet trešā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru -14,2 grādi, kas ir 9 grādus zemāk par normu, bija ceturtā visaukstākā janvāra trešā dekāde Latvijā pēdējos 87 gados.

Mēneša trešajā dekādē piedzīvojām gan visā janvārī, gan līdz šim šajā ziemā visaukstāko diennakti. Tas bija 27. janvāris, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā noslīdēja līdz -21,6ºC (Daugavpilī līdz -26,4ºC, kas bija šajā ziemā līdz šim viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kādā konkrētā vietā). 2010. gada 27. janvāris bija arī visaukstākais 27. janvāris Latvijā pēdējos 87 gados. 27. janvāra diennakts minimālā gaisa temperatūra bija no -21,4 grādiem Kolkā līdz -33,5 grādiem Daugavpilī, tādējādi gandrīz visā Latvijā tika uzstādīti jauni konkrētās diennakts viszemākās gaisa temperatūras rekordi. Arī Daugavpilī reģistrētā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija viszemākā līdz šim šajā ziemā. Atsevišķās vietās jauni konkrēto dienu minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī 25., 26. un 28. janvārī.  Tomēr jāatzīmē, ka neviens mēneša minimālās gaisa temperatūras rekords netika labots – šīs temperatūras visā Latvijā ir vēl 5-15 grādus zemākas.

No 27. janvāra Latviju atkal sasniedza cikloni. Temperatūra pakāpeniski paaugstinājās un  31. janvārī pakāpās virs normas. Bet arī šajā diennaktī visā Latvijā temperatūra bija zem nulles. Tādējādi sals visu diennakti visā Latvijā bija 27 dienas - no 6. janvāra līdz pat 1. februārim (ieskaitot). Tik ilgstošs sals Latvijā ir reta parādība. Pēdējo reizi tik noturīgs sals ir bijis 54 gadus atpakaļ – 1955.-1956. gadu ziemā, kad gaisa temperatūra zem nulles nepārtraukti bija 33 dienas – no 25. janvāra līdz 26. februārim.

5. attēls. Gaisa temperatūras gaita Latvijā janvārī

Mēneša gaitā nozīmīgāku nokrišņu (visu mēnesi tas bija sniegs) periodi bija no mēneša sākuma līdz 8. janvārim un no 28. janvāra līdz mēneša beigām. Pirmajā un trešajā dekādēs nokrišņu daudzums Latvijā bija 75-80% no normas. Turpretī anticiklonu darbības laikā nokrišņu bija ļoti maz un tikai atsevišķās vietās. 2010. gada janvāra otrā dekāde ar nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā tikai 2% no normas bija vissausākā janvāra vidus dekāde pēdējos 87 gados.

Sniega sega mēneša laikā klāja visu Latviju. No mēneša sākuma līdz 8. janvārim tās krājumi pieauga vidēji no 16 līdz 24 cm, turpmāk nokrišņu praktiski nebija un notika sniega segas blīvēšanās, bet mēneša pēdējās dienās tā atkal kļuva biezāka, 31. janvārī sasniedzot vidēji 27 cm. Salīdzinot ar ilggadīgiem  datiem, janvārī sniegs visā Latvijā bija biezāks kā parasti šajā mēnesī. Visbiezākā sniega sega klāja Alūksni un Kolku (6. attēls). Alūksnē vidējais sniega biezums mēnesī – 40 cm - vidēji 2,5 reizes pārsniedza normu un bija biezākais kopš 1953. gada janvāra, kad janvāra vidējais sniega segas biezums bija 45 cm. Kolkā mēneša vidējais sniega segas biezums bija 36 cm, kas 5,5 pārsniedza normu un bija visbiezākais līdz šim novērotais sniegs  Kolkā janvārī. Visplānākā sniega sega visu mēnesi klāja Rucavu, kā arī Daugavpils un Krāslavas novadu – mēnesī vidēji 10-15 cm, tomēr arī tik „plāns” sniegs nebija mazāks par janvāra normu.

6. attēls. Sniega segas biezums Latvijā janvārī