Laika apstākļu raksturojums 2009. gada septembrī Latvijā

  Septembris kopumā šogad bija silts un pietiekami mitrs. Gada gaitā tas bija trešais mēnesis, kurā vidējā gaisa temperatūra jūtami – par 2 grādiem un vairāk – pārsniedza normu.  Nokrišņu daudzuma svārstības novirzēs no normas šogad ir rimtākas nekā 2008. gadā – arī septembra nokrišņu daudzums šogad bija tuvs normai (1. attēls).

1 13-10-2009.jpg

  Šī gada septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +13,6ºC (2 grādus augstāka par normu). Tādējādi 2009. gada septembris ir 9. siltākais rudens pirmais mēnesis Latvijā pēdējos 86 gados. Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais septembris Latvijā ir bijis 1934. gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija 3,6 grādus virs normas (2. attēls).  Desmit vissiltāko septembru skaitā kā trešais ir bijis 2006. gads. Savukārt visaukstākais septembris ir bijis 1993. gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija 3,4 grādus zem normas. Pagājušā, 2008. gada, septembra mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija nedaudz - 0,6 grādus -  zem normas.

2 13-10-2009.jpg

  Siltāks kā parasti šī gada septembris bija visā Latvijā. Daudzviet Latvijā novirzes no normas bija +2 grādi un vairāk, Ventspilī, Dobelē un Skultē sasniedzot +2,6 grādus.  Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Daugavpilī (3. attēls).

3 13-10-2009.jpg

  2009. gada septembra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija visai tuvu normai - 90% no tās. Kopumā Latvijā visbagātākais ar nokrišņiem septembris ir bijis 1950. gadā – tajā nokrišņu daudzums bija 189% no normas, tikai par vienu procentu no tā atpalika 1978. gada septembris (2. attēls). Savukārt vismazāk nokrišņu  - tikai 13% no normas – rudens pirmajā mēnesī ir bijis 1949. gadā. Ar nokrišņiem 32 un 38% no normas vissausāko septembru rindā kā otrais un trešais ir 2000. un 2003. gadi, bet  pagājušā, 2008. gada, septembris ar mēneša nokrišņu daudzumu 43% no normas ir ceturtais sausākais.

   Teritoriāli 2009. gada septembra nokrišņu daudzums svārstījās ap normu. Mazāk lija Latvijas centrālajā daļā, vairāk – austrumu rajonos. Krass izņēmums bija pats Latvijas dienvidaustrumu stūrītis – Piedrūja. 16. septembra pēcpusdienā un naktī uz 17. septembri Latgali virzienā no dienvidrietumiem un ziemeļaustrumiem šķērsoja oklūzijas fronte. Tā rezultātā izveidojās intensīvi gubu-lietus mākoņi un 9 stundu laikā pār Piedrūju nolija 104,5 mm nokrišņu, kas ir vairāk kā pusotra mēneša nokrišņu norma. Pateicoties šīm lietusgāzēm, mēneša nokrišņu daudzums šai vietā pārsniedza normu vairāk kā 2,5 reizes (4. attēls).

  Tik liels nokrišņu daudzums 24 stundās Latvijā nolīst reti. Gandrīz 120 gadu ilgajā nokrišņu mērīšanas vēsturē ir reģistrēti tikai nedaudz vairāk kā 10 gadījumi ar nokrišņu daudzumu 100 un vairāk milimetru 24 stundās un īsākā laika intervālā. Pārsvarā tie ir bijuši ar nokrišņiem visbagātākajos mēnešos – jūlijā un augustā. Vislielākais Latvijā diennakts  nokrišņu  daudzums  – 160 mm – ir reģistrēts 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī. Šis nokrišņu daudzums Ventspilī nolija 6 stundu laikā. Septembrī 24 stundu laikā tik liels nokrišņu daudzums, kā šomēnes Piedrūjā, ir reģistrēts pirmoreiz.

4 13-10-2009.jpg

  Lai arī mēneša gaitā vērtībā pakāpeniski sarūkot, tomēr diennakts vidējās gaisa temperatūras šī gada septembrī pārsvarā bija augstākas par normu, pirmajā un trešajā dekādē pārsniedzot to par 3-4 grādiem (5. attēls).  Pirmajā dekādē diennakts maksimālā gaisa temperatūra bieži un daudzviet pārsniedza +20 grādus, mēneša visaugstāko vērtību-  +25 grādus – sasniedzot 3.septembrī Daugavpilī un 10. septembrī Jelgavā. Otrajā un trešajā dekādēs dienā gaiss sasila pārsvarā līdz +15...+20 grādiem. Naktīs vēss laiks bija mēneša otrajā dekādē, kad diennakts minimālā gaisa temperatūra vietām noslīdēja līdz +1...+5 grādiem un zāles virskārtā atsevišķās vietās bija vērojamas salnas līdz -2 grādiem.

5 13-10-2009.jpg

  Ar ziemeļu puses vējiem rudenīgi vēsas gaisa masas Latvijā ienāca dekādes pēdējās dienās – 29. septembris bija vienu, bet 30. septembris - divus grādus aukstāki par normu. Dienā termometra stabiņš pakāpās vairs tikai līdz +9...+14 grādiem, bet naktī iekšzemes rajonos gaisa temperatūra noslīdēja līdz +1...+5 grādiem. Zāles virskārtā naktī uz 30. septembri gandrīz visā Latvijā bija salnas līdz -3 grādiem.

                     Septembra gaitā vismazāk nokrišņu kopumā Latvijā bija mēneša otrajā dekādē (30% no normas),  bet visvairāk – trešajā dekādē (130%). Tomēr, tā kā nokrišņiem galvenokārt bija lietusgāžu raksturs, visos mēneša periodos bija arī pa stiprākai un pat ļoti stiprai lietusgāzei. Bez jau minētā rekordstiprā lietus Piedrūjā 16. un 17. septembrī gandrīz pusmēneša normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums nolija 5. septembrī Dagdā. Vislielākais trešajā dekādē nokrišņu daudzums zemi sasniedza 29. septembrī Priekuļos – 24 mm (31% no visas mēneša nokrišņu normas).

  Gaisa temperatūrai pazeminoties, mēneša pēdējās dienās nokrišņi tika novēroti arī sniega un ledus graudu veidā. Pēc aculiecinieku informācijas 30. septembra rītā Vangažos ir arī snidzis. Sniegs septembra beigās Latvijā ir reta parādība, tomēr tā ir reģistrēta arī līdz šim. Visagrāk  - 1973. gada 23. septembrī – sniegs ir uzsnidzis Rēzeknē, tā biezums šīs dienas rītā ir bijis 3 cm. 1966. gada 28. septembra rītā balta ir bijusi Alūksne -  sniega segas biezums šeit sasniedzis 5 cm. 1986. gada 26. septembrī sniega, ledus graudi un  īslaicīga snigšana tika novērota arī Rīgā.

   Septembrī vējš pūta pārsvarā no dienvidrietumiem un rietumiem, kas atbilst ilggadīgajam vēja virzienu biežuma sadalījumam rudens pirmajā mēnesī. Tikai šogad šo vēja virzienu dominante bija vairāk izteikta un attiecīgi mazāks bija vēju ar ziemeļu un austrumu sastāvdaļām skaits (6. attēls).   

6-1 13-10-2009.jpg

6-2 13-10-2009.jpg

  Mēneša vidējais vēja ātrums Zemgalē un Latgalē bija 0,5 m/s mazāks kā ilggadīgais vidējais, Vidzemē un Kurzemē tas bija tuvāks normai. Arī vēja brāzmas nebija septembrim raksturīgas. Pirmajā dekādē tās jūtamākas bija tikai piekrastes rajonos, vislielāko ātrumu – 18 m/s – sasniedzot 4. septembrī Ventspilī. Otrajā dekādē brāzmu ātrums pierima visā Latvijā, brāzmās nepārsniedzot 15 m/s. Rudens brāzmainie vēji sāka pūst mēneša trešajā dekādē - Baltijas jūras piekrastē 18 m/s un stiprākas vēja brāzmas bija astoņās dienās no desmit, vislielāko ātrumu – 25 m/s – sasniedzot 29. septembrī Ventspilī.