Meklēšana
Reģistrētiem klientiem
2009
Laika apstākļi Latvijā 2009. gadā
2009. gadu Latvijā kopumā var raksturot kā pietiekami siltu un pietiekami mitru. Ar gada vidējo gaisa temperatūru +6,5ºC (0,7 grādus augstāk par ilggadīgo normu) tas ierindojās siltāko gadu trešajā desmitā, tādējādi atpaliekot no pagājušiem trim gadiem – 2008., kas ar vidējo gaisa temperatūru +7,6ºC bija otrais siltākais, 2007. – 7. siltākais un 2006. gada – 11. siltākais pēdējos 86 gados. No vēl joprojām Latvijā vissiltākā - 1989. gada – 2009. gada vidējā gaisa temperatūra atpalika par 1,2 grādiem. Bet visaukstākais kopumā Latvijā ir bijis 1941. gads – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC (1. attēls).
1.attēls.Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma lggadīgās izmaiņas Latvijā
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir interesanti atzīmēt, ka pēc ievērojami aukstā 1987. gada tikai vienā - 1996. gadā - vidējā gaisa temperatūra ir bijusi zemāka par normu. Tādējādi 13 pēdējos gadus pēc kārtas gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir bijusi virs ilggadīgās normas.
Ar gada nokrišņu daudzumu 753 mm (114% no ilggadīgās normas) 2009. gads ir ierindojies mitrākogadu Latvijā otrā desmita vidū. Arī iepriekšējā, 2008. gada, nokrišņu daudzums bija tuvs aizvadītajam –113% no normas. 2007. gadā nokrišņu bija nedaudz vairāk – 119% no normas, bet 2006. gads ar kopējo nokrišņu daudzumu 80% no normas bija septītais sausākais gads. Pēdējos 86 gados vismazāk nokrišņu – 75% no normas - Latvijā ir bijis 1951. gadā, bet 1928. gadā darbojošos novērojumu staciju dati liecina, ka nokrišņu šai gadā ir bijis visvairāk – 134% no normas (1. attēls).
2008.-2009. gadu ziema bija vissiltākā no visām 2009. gada sezonām, salīdzinot ar normu (2 grādus virs tās). Sezonas nokrišņu daudzums bija tuvs normai (106% no tās). Ziemai bija raksturīga siltuma un mitruma stabilitāte (2. attēls). Decembris un janvāris bija ap 2,5 grādiem, bet februāris 1 grādu siltāks par normu. Visaugstāk, salīdzinot ar normu, gaisa temperatūra pakāpās janvāra otrajā un trešajā dekādēs: 3,8 – 4,7 grādus virs tās. 12. janvārī maksimālā gaisa temperatūra Mērsragā sasniedza +8 grādus, kas bija visaugstākā gaisa temperatūra šajā ziemā. Savukārt visaukstākā šīs ziemas diennakts pēc tās vidējās gaisa temperatūras bija 1. februāris: kopumā Latvijā -13,6ºC, Daugavpilī: -19,2ºC. 1. februāra diennakts minimālā gaisa temperatūra ( Zosēnos: -23ºC) bija viszemākā ne tikai 2008.-2009. gadu ziemā, bet arī visā 2009. gadā. Visā gadā viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 2009. gada nogalē – 18. decembrī: -14,4ºC (3. attēls).
Jāatzīmē, ka minētās viszemāko temperatūru vērtības ir ievērojami augstākas par ilggadīgajām absolūti minimālajām: viszemāko diennakts vidējo gaisa temperatūru: -37,2 grādi, kas ir reģistrēta 1978. gada 31. decembrī Gaujienā, un viszemāko absolūti minimālo gaisa temperatūru: -43.2°C (1956. gada 8. februārī Daugavpilī).
Nokrišņu daudzums decembrī un februārī bija tuvs normai, janvārī ap 20% virs tās. Ar nokrišņiem visbagātākā bija janvāra trešā dekāde, kad daudzviet dekādes nokrišņu daudzums vairāk kā divas reizes pārsniedza normu. Turpretī februāra pirmā dekāde bija 2008.-2009. gadu ziemā vissausākā – tajā nokrišņu daudzums bija tikai trešdaļa no normas.
2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas
Arī 2009. gada pavasaris bija siltāks par normu (1,4 grādus virs tās). Nokrišņu ziņā tas bija 2009. gada vissausākais, salīdzinot ar normu, gadalaiks (66% no normas – 11. sausākais pavasaris). Visi pavasara mēneši bija 1-2 grādus siltāki par normu, bet nokrišņu daudzums tajos bija visai atšķirīgs. Marta mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija pusotru reizi lielāks par normu. Savukārt aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +6,9ºC bija pēdējos 86 gados septītais siltākais, bet ar nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā tikai 18% no normas – otrais sausākais pavasara vidus mēnesis. Daudzviet Latgalē aprīļa nokrišņu daudzums bija tikai 1-5% no normas, kas ir vismazākais nokrišņu daudzums aprīlī šī rajona nokrišņu novērojumu vēsturē. Sausums lielākajā Latvijas daļā ilga vairāk kā 20 dienas līdz maija pirmās dekādes vidum. Arī maijā nokrišņu daudzums bija tikai ap pusi no normas (10. sausākais).
2009. gada vasaras temperatūra kopumā atbilda normai, turpretī nokrišņu daudzums, salīdzinot ar normu, no visām gada sezonām bija vislielākais (127% no normas - 17. mitrākā vasara). Stabili vēss laiks (1-2 grādus zem normas) ar salnām gan gaisā, gan zāles virskārtā visā Latvijā bija jūnija 1. un 2. dekādēs. Turpmāk gaisa temperatūra svārstījās ap normu un salnu gaisā vairs nebija līdz pat oktobra sākumam. Savukārt zāles virskārtā salnu periods noslēdzās 6. jūlijā un atkal atjaunojās 20. augustā.
2009. gada vasaras un arī visa gada viskarstākā diennakts bija 30. jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā kopumā +21,3ºC (Liepājā šai dienā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +23,7ºC), bet maksimālā gaisa temperatūra visaugstāk pakāpās 19. jūlijā Jelgavā: +30,7ºC (3. attēls). Arī gada visaugstākās gaisa temperatūras krietni atpalika no ilggadīgajām: visaugstākās diennakts vidējās gaisa temperatūras: +29,6 grādi, kas ir reģistrēta 1939. gada 6. augustā Liepājā, un visaugstākās absolūti maksimālās gaisa temperatūras: +36,4°C (1943. gada 4. augustā Daugavpilī).
Vasarā nokrišņiem visbagātākais periods bija jūnija 1. un 2. dekādes, kad nokrišņu daudzums visur bija lielāks par normu, kopumā Valstī pārsniedzot to 2-2,5 reizes. Jūnijs kopumā bija 6. mitrākais vasaras sākuma mēnesis. Savukārt vissausākais laiks bija augusta 1. dekādē, kad kopējais nokrišņu daudzums bija tikai 5% no normas.
Vasaras nokrišņiem pārsvarā bija lietusgāžu raksturs un tādējādi nevienmērīgs teritoriālais sadalījums. Vislielākais dekādes nokrišņu daudzums, kas vairāk kā 5 reizes (516%) pārsniedza dekādes nokrišņu „plānu”, tika reģistrēts jūnija otrajā dekādē Kolkā. Savukārt no kalendārajām diennaktīm šajā vasarā visbagātākais ar lietu bija 19. jūlijs. Kuldīgā un Kolkā šai diennaktī nolija 70-71 mm, Liepājā – 65 mm, bet Pāvilostā - 59 mm, kas vairāk kā 10 reizes pārsniedz ilggadīgo vidējo vienas diennakts nokrišņu daudzumu jūlijā un ir līdzvērtīgs vai tuvs (93-102%) visa jūlija mēneša nokrišņu normai. Intensīvās lietusgāzes pavadīja brāzmains vējš, Rucavā brāzmās sasniedzot 26 m/s, kas bija vienas no visstiprākajām vēja brāzmām Latvijā visa gada laikā, pērkona negaiss un vietām arī krusa. Jāatzīmē arī, ka 2009. gada jūnija un jūlija nokrišņu daudzums Kolkā bija vislielākais līdz šim novērotais Kolkā šajos mēnešos.
3. attēls. Diennakts gaisa temperatūras izmaiņas Latvijā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 31. decembrim
Rudenī, kas bija gan siltāks (0,8 grādus virs normas), gan mitrāks (122%) par normu, temperatūra un nokrišņi bija visai kontrastaini. Septembrī bija stabili silts laiks, oktobris pārsvarā bija vēss, bet novembrī vēsajai mēneša pirmajai dekādei sekoja mēreni silts laiks mēneša vidū un ļoti silts trešajā dekādē, kad dekādes vidējā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā bija 6-7 grādus virs normas. Ar vidējo gaisa temperatūru kopumā Latvijā +6,2ºC šī, rudeni noslēdzošā, dekāde bija otrā vissiltākā novembra trešā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Lai arī septembra kopējais nokrišņu daudzums bija visai tuvs normai, neparasti intensīvs lietus ar pērkona negaisu un krusu mēneša vidū pārsteidza pašus Latvijas dienvidaustrumus. 16. septembra pēcpusdienā un naktī uz 17. septembri 9 stundu laikā pār Piedrūju nolija 104,5 mm nokrišņu, kas ir vairāk kā pusotra mēneša nokrišņu norma. Tas bija lielākais nokrišņu daudzums šogad 24 stundu laikā. Tik liels nokrišņu daudzums Latvijā nolīst reti. Gandrīz 120 gadu ilgajā nokrišņu mērīšanas vēsturē ir reģistrēti tikai nedaudz vairāk kā 10 gadījumi ar nokrišņu daudzumu 100 un vairāk milimetru 24 stundās un īsākā laika intervālā. Pārsvarā tie ir bijuši ar nokrišņiem visbagātākajos mēnešos – jūlijā un augustā. Vislielākais Latvijā diennakts nokrišņu daudzums – 160 mm – ir reģistrēts 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī. Šis nokrišņu daudzums Ventspilī nolija 6 stundu laikā.
Oktobrī daudz lija mēneša pirmajā dekādē (gandrīz 2,5 reizes vairāk par normu), kas izvirzīja mēnesi kopumā par septīto mitrāko Latvijā pēdējos 86 gados. Novembra nokrišņu daudzums bija tuvs normai.
Temperatūras un nokrišņu kontrasti bija arī decembrī. Siltajai mēneša pirmajai dekādei (Austrumlatvijā vietām 5 grādus virs normas) sekoja ļoti auksts laiks otrajā dekādē (6-8 grādus zem normas) un bagātīgs nokrišņu daudzums gada pēdējā dekādē, kas kopumā Latvijā 2,7 reizes pārsniedza normu. Decembra otrajā dekādē, kas teritorijas lielākajā daļā bija ar nelielu nokrišņu daudzumu, nokrišņu zonas intensitātes epicentrs skāra pašu Kurzemes ziemeļu daļu (4. attēls).
4. attēls. Meteoroloģiskā radara nokrišņu dati laikā no 16. decembraplkst. 08 līdz 17. decembra plkst. 08
16.-17. decembrī šeit gan ilgstoši un intensīvi sniga, gan, pūšot brāzmās līdz 20 m/s stipram vējam, stipri putināja. Kolkas novērojumu stacijā, kur snigšana bija visintensīvākā, precīzs 16.-17. decembra lielo nokrišņu daudzums diemžēl netika izmērīts (5. attēls), bet pēc aptuveniem aprēķiniem tas varēja būt tuvs divu decembra mēnešu nokrišņu normai, tādējādi visa mēneša nokrišņu daudzums Kolkasragā varēja būt ap trijām mēneša nokrišņu normām.
5. attēls. Ieputināta dzīvojamā ēka Kolkā 17.12.2009. (http://weatherfoto.wordpress.com)
2008.-2009. gadu ziemā sniega sega pirmoreiz ziemas sezonā zemi pārklāja 2008. gada novembra otrajā pusē, tomēr mēneša beigās tā izkusa. Stabila sniega segas veidošanās sākās decembrī, vispirms – Austrumlatvijas augstākajās vietās (6. decembrī -Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos), tad – pārējā Austrumlatvijā (otrās dekādes beigās) un trešās dekādes vidū – Latvijas centrālajos rajonos, kas atbilst ilggadīgajiem vidējiem termiņiem. Sniega sega saglabājās Latvijas centrālajos rajonos ap 1,5 mēnešiem, Austrumlatvijā 2,5-3,5, bet augstieņu rajonos 4 mēnešus, un izzuda marta beigās – aprīļa sākumā, kas ir nedaudz vēlāk par ilggadīgajiem vidējiem termiņiem. Epizodiska un nenoturīga visas ziemas garumā sniega sega bija Latvijas jūras piekrastes teritorijā.
Sniega biezums ziemas pirmajā pusē kopumā Latvijā bija mazāks par normu, februāra beigās - ap normu, bet martā augstieņu rajonos – lielāks par to (6. attēls).
6. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2008.-2009. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu
2009. gada rudenī aukstā gadalaika vēstnesis – sniegs – pirmoreiz parādījās agri – 30. septembra rītā, kad, pēc aculiecinieku liecībām, autoceļu Rīga – Cēsis pie Vangažiem klāja sniegs (7. attēls).
7. attēls. Sniegs Vangažos 30.09.2009. rītā (www.delfi.lv)
Īslaicīgi un vietām sniegs izkrita arī 2009. gada oktobra otrajā dekādē un novembra pirmajā pusē, bet noturīga sniega sega visā Latvijā vienlaicīgi izveidojās 13.-15. decembrī.
2009. gada vidējais vēja ātrums kopumā Latvijā bija ap 0,6 m/s mazāks par normu. Lēnāki kā ilggadīgie bija arī maksimālie vēja ātrumi un maksimālās vēja brāzmas, nevienā gada mēnesī jauni vēja ātruma un brāzmu rekordi netika uzstādīti (8. attēls).
8. attēls. Vēja ātrums un brāzmas Latvijā 2009. gadā salīdzinājumā ar normu
Gada gaitā periods ar visbrāzmaināko vēju bija oktobra pirmā puse. Mēneša pirmajā dekādē Baltijas jūras piekrastē vēja brāzmām vētras un vietām pat stipras vētras spēks bija sešās dienās no desmit, 4. oktobrī Liepājas ostā sasniedzot visā 2009. gadā vislielāko vēja brāzmu ātrumu – 28 m/s. Lielākajā daļā iekšzemes rajonu gada vislielākais vēja ātrums brāzmās bija 14. oktobrī (17-22 m/s).