LVĢMA
| JAUNUMI | Par aģentūru | PAKALPOJUMI | Informatīvie materiāli | LAIKA ZIŅAS | Profesionālā informācija | Kontakti |
Meklēšana
Reģistrētiem klientiem
- Sākums
- Informatīvie materiāli
- Fakti
- Meteoroloģija
- Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā
- 2008
- Laika apstākļu raksturojums 2008. gada septembrī Latvijā
Laika apstākļu raksturojums 2008. gada septembrī Latvijā
Pēc nokrišņiem bagātā augusta mēneša septembrī nokrišņu daudzums atkal bija zemāks par normu, bet mēneša vidējā gaisa temperatūra turpināja saglabāties tuvu normai (1. attēls).

Šī gada septembra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 0,6 grādus zemāka par normu. Ilggadīgie novērojumi rāda, ka pēdējos 85 gados vissiltākais rudens pirmais mēnesis Latvijā ir bijis 1934. gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija 3,7 grādus virs normas (2. attēls). Desmit vissiltāko septembru skaitā kā trešais ir bijis 2006., bet kā desmitais – 2005. gads. Savukārt visaukstākais septembris ir bijis 1993. gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija 3,3 grādus zem normas. Arī pagājušā, 2007. gada, septembra mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā daudz neatšķīrās no normas – bija 0,4 grādus virs tās.

Nedaudz vēsāks kā parasti šī gada septembris bija visā Latvijā. Vistālāk no normas mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē un Vidzemes rietumu rajonos, bet Latgalē un vietām Kurzemes austrumu daļā līdz normai „pietrūka” tikai 0,3-0,4 grādi (3. attēls).

Pēc pēdējos 85 gados ceturtā ar nokrišņiem visbagātākā vasaru noslēdzošā mēneša - augusta - arī septembris nostājās ceturtajā vietā – tikai šoreiz ar mēneša nokrišņu daudzumu kopumā Latvijā 42% no normas - vissausāko septembru rindā (2. attēls). Dobelē un Zīlānos septembra nokrišņu daudzums bija tuvu ilggadīgā periodā šajās vietās novērotajam vismazākajam šai mēnesī nokrišņu daudzumam. Kopumā Latvijā vismazāk nokrišņu septembrī ir bijis 1949. gadā – tikai 12% no normas. Ar nokrišņiem 31 un 37% no normas sausi septembri ir bijuši arī 2000. un 2003. gados. Visbagātākais ar nokrišņiem septembris ir bijis 1950. gadā – tad nokrišņu daudzums bija 184% no normas, tikai par vienu procentu no tā atpalika 1978. gada septembris. Pagājušā, 2007. gada, septembra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija visai tuvu normai – tikai 7% virs tās.
Šī gada septembrī mazāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā (4. attēls). Vistuvāk normai mēneša nokrišņu daudzums bija Kolkā, bet vietām Latgalē tas sasniedza tikai ap 20%.

Septembra pirmajās divās dekādēs laika apstākļi bija mainīgi (5. attēls). Mēnesis aizsākās ar anticiklona ziemeļaustrumu malas ietekmes pastiprināšanos un auksta gaisa ieplūšanu. Tā ietekmē 1. septembris bija gaisa temperatūras novērojumu vēsturē viena no visaukstākajām pirmā septembra dienām Latvijā. Diennakts minimālā gaisa temperatūra lielākajā teritorijas daļā bija tikai 0...+4 grādi, daudzviet Latvijā tik zema temperatūra 1. septembrī tika reģistrēta pirmoreiz. Zāles virskārtā bija salnas ar minimālo temperatūru līdz -3 grādiem. Rudens pirmajā dienā gandrīz tikpat auksts laiks kā šogad ir bijis arī 2007., kā arī 1998. un 1972. gados.

Bet jau 2. septembrī virs Latvijas atjaunojās ciklonu darbība. Ar dienvidu, dienvidrietumu vējiem Latvijā ieplūda arvien siltākas gaisa masas. 3. septembra vakarā Aizkraukles apkārtnē oklūzijas fronte sekmēja īpaši spēcīgu gubu-lietus mākoņu attīstību un virpuļstaba izveidošanos. Pēc aculiecinieku novērojumiem tas 200 metru platā joslā brāzās pāri vecam ābeļdārzam, nolaužot kokus, sabojājot garāžas un pagraba jumtu, kā arī nodarot virkni citu postījumu (6. attēls).

7. septembra naktī silts un mitrs Vidusjūras ciklons aizsāka savu virzību uz ziemeļaustrumiem, Latvijai atnesot īpaši siltas gaisa masas, kuru iespaids visvairāk bija jūtams tieši 7. septembra dienā. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru +19,7ºC šī diennakts bija ne tikai šī gada septembra vissiltākā diennakts, bet arī gaisa temperatūras novērojumu vēsturē vissiltākais 7. septembris Latvijā. Centrālās un Austrumlatvijas dienvidu daļā dienā gaiss sakarsa līdz +28...+30 grādiem, visaugstāko gaisa temperatūru - +30,1 grādu – sasniedzot Daugavpilī. Latgalē, kā arī Skrīveros, Zosēnos, Gulbenē un Bauskā tika uzstādīti jauni diennakts maksimālo gaisa temperatūru 7. septembrī rekordi. Naktī no 7. uz 8. septembri un 8. septembra rītā, ar skaļiem pērkona dārdiem pavadītas, pār vairākiem Vidzemes rajoniem nolija spēcīgas lietusgāzes. Pēc novērojumu staciju datiem visstiprāk lija Limbažos - 33 mm, savukārt Rīgas lidostā nolija 27, Alūksnē -15, bet Rīgas centrā - 14 mm nokrišņu, kas ir līdzvērtīgs 0,5-1 dekādes nokrišņu normai (7. attēls).

Turpmāk, līdz pat trešās dekādes sākumam, biežāki kļuva ziemeļaustrumu un ziemeļu vēji, atnesot Latvijai rudenīgi aukstu, bet sausu laiku. Mēneša aukstākajās diennaktīs – 16. un 17. septembrī – diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdēja 5 grādus zem normas. 16. septembrī gaisā tika reģistrētas šoruden pirmās salnas līdz -2 grādiem. Uz zāles virsmas salnas mēneša otrajā un trešajā dekādēs bija gandrīz katru nakti, aukstākajos periodos temperatūrai noslīdot līdz -5...-6 grādiem. Mēneša otrās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai 14% no normas.
Pārmaiņus zema un augsta spiediena apgabalu ietekmē Latvija bija arī mēneša trešajā dekādē. Tās gaisa temperatūra svārstījās ap normu, bet nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai trešdaļa no normas. Debesīm skaidrojoties, palielinājās diennakts temperatūru amplitūda, 25. un 26. septembrī teritorijas lielākajā daļā tika novērotas ilgstošas, dažviet arī stipras miglas.
Mēneša pirmajā dekādē un perioda beigās vējš pūta pārsvarā no dienvidiem, dienvidrietumiem un rietumiem, bet pārējā, mēneša lielākajā daļā, dominēja ziemeļaustrumu, mazāk arī ziemeļu un austrumu vēji. Tādējādi šomēnes vēja virzienu sadalījums ievērojami atšķīrās no ilggadīgā (8. attēls).

