2008. gada jūlijs

1. dekāde

Karsts laiks

3. jūlijā Berlīnē anticiklona ietekmē spoži spīdēja saulīte un sasildīja gaisu līdz 34 grādiem. Vēl siltāks šajā dienā bija tikai Spānijas pilsētās Malagā un Mursijā, kā arī Sicīlijas salā.

Dekādes vidū Somijas pilsētā Ivalo gaisa temperatūra dienas laikā sasniedza 26,5 grādus, bet Spānijas pilsētā Mutīcijā gaiss iesila līdz 37,4 grādiem.

Stiprs lietus

Dekādes vidū konvektīvo procesu rezultātā stipras lietusgāzes bija Rietumeiropā. Visstiprāk lija Vācijā, kur nokrišņu summa sasniedza 44 mm, bet Polijā nolija 31 mm.

6. jūlijā ciklons atnesa stipras lietavas Britu salām. Īrijā dienakts laikā nokrišņu summa sasniedza 23-25 mm. Anglijas pilsētās Shobdon un Chivenor nolija 25-27 mm, bet Sennybridge - 37 mm nokrišņu. Lietusgāzes pavadīja pērkona negaiss un vējš, kurš brāzmās sasniedza 15-18 m/s. Ar šo ciklonu saistītas atmosfēras frontes atnesa lietu arī Itālijā (Venēcijā - 23 mm, Passo Rolle - 38 mm).

Dekādes beigās Britu salas sasniedza ciklons, kuram tika dots vārds „Viola”. Tā ietekmē nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm. Londonā nolija 24 mm, kas atbilst pusei mēneša nokrišņu normas.

Krusa

6. jūlijā ar ciklonu virs Britu salām saistītā atmosfēras fronte atnesa krusu Vācijas pilsētas Kempeten iedzīvotājiem. Krusas graudu diametrs sasniedza 7 mm.

Stiprs vējš

Dekādes vidū Francijā vēja brāzmas sasniedza 26 m/s. Vēl stiprāks vējš tika novērots Rumānijā - tur brāzmas sasniedza  41 m/s.

 

2. dekāde

Stiprs lietus Eiropā

Dekādes sākumā ciklona „Viola” aktīva aukstā atmosfēras fronte atnesa intensīvus nokrišņus Rietumeiropā un Centrāleiropā. Visstiprāk lija Vācijā un Austrijā, ducināja arī pērkona negaiss, kura laikā vējš brāzmās sasniedza 26-28, vietām pat 30 m/s.

Aktīvu atmosfēras fronšu darbība bija jūtama daudzviet Eiropā. Ungārijā lietus nokrišņu daudzums sasniedza 34-40, Polijā - 50, Ukrainas rietumos -  20-46 mm, kas bija puse no jūlija mēneša nokrišņu normas. Šveicē, Austrijā, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Vācijas dienvidos, Itālijas ziemeļos nolija 65 mm nokrišņu, kas ir vairāk nekā dekādes norma. Vislielākais nokrišņu daudzums bija Šveices pilsētā Lugano - 100 mm.  

Stiprs vējš

Dekādes beigās ciklons no Atlantijas okeāna virzījās uz Lielbritāniju un Norvēģiju. Šī ciklona atmosfēras frontes izraisīja vēja pastiprināšanos, vietām sasniedzot vētras spēku - 24 m/s. Lija arī stiprs lietus, Capel Curig ciematā (Ziemeļvelsa, Lielbritānija) dienas laikā nolija 38 mm.

Karstums

Dekādes sākumā Eiropas dienvidos joprojām valdīja anticiklons, kas noteica saulainu un sausu laiku. Itālijā, Albānijā, Serbijā un Melnkalnē gaisa temperatūra sasniedza 35 – 37 grādus.

Dekādes vidū anticiklona ietekmē bija gan Eiropas dienvidu, gan rietumu rajoni. Spānijā un Portugālē pēcpusdienā termometra stabiņš sasniedza 30 – 36 grādus, Itālijā gaiss iesila līdz 30 - 33, Serbijā un Melnkalnē līdz 30 - 34, Maķedonijā vietām līdz 35 – 37 grādiem. Grieķijā vietām temperatūra sasniedza 30 – 38 grādus, bet pats karstākais punkts bija Lamia (Grieķija), kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +40,8 grādu atzīmei.

 

 

3. dekāde 

Karstums

Arī jūlija trešā dekāde daudzviet Eiropā iezīmējās ar ļoti karstu un sausu laiku. Silto Āfrikas vēju un spožās jūlija saules ietekmē Spānijā un Turcijā dekādes sākumā vietām termometra stabiņš pārsniedza pat 40 grādu atzīmi. Citviet Eiropas dienvidos – Portugālē, Francijā, Itālijā, Grieķijā un Balkānu zemēs - karstajās dienās temperatūra pakāpās līdz 30 - 36 grādiem, kas gan šiem platuma grādiem nav nekas neparasts.

Tomēr Grieķijā karstums un sausums noveda pie postošiem ugunsgrēkiem, kuru kopumā bija vairāk kā simts.

Karstas dienas piedzīvoja arī Eiropas ziemeļi. Dekādes sākumā anomāli augstas temperatūras bija pašos Skandināvijas ziemeļos, kur visu gadu laikā, kopš ir veikti novērojumi, pirmo reizi tika atzīmēts +31 grāds. Kolas pussalā temperatūra pakāpās līdz 28 grādiem. Arktiskajos piekrastes rajonos tika novēroti pērkona negaisi, kas šajās vietās ir reta parādība. Dekādes vidū, pateicoties anticiklonam, Norvēģijā vietām gaiss iesila līdz 34, bet Zviedrijā līdz 32 grādiem.

Stiprs lietus, vējš un krusa

Dekādes sākumā ciklona ietekmē stiprs lietus un vējš skāra Skandināviju. Norvēģijā vietām diennaktī nokrišņu daudzums sasniedza 36 mm, bet Zviedrijā – 31 mm. Savukārt vēja brāzmas sasniedza pat orkāna spēku – 32 m/s.

Īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi mēneša trešajā dekādē bija Eiropas austrumos un dienvidaustrumos. Dekādes sākumā ciklons no rietumiem spēcīgas lietavas atnesa Baltkrievijai (Minskā diennaktī nolija 28 mm), kā arī Latvijai un Lietuvai.

Katastrofāli postījumi lietus rezultātā bija Ukrainā, Moldāvijā un Rumānijā, kur stiprās un ilgstošās lietusgāzes izraisīja plūdus ielejās un dubļu straumes kalnainākos apvidos. Ukrainas rietumu daļā nokrišņu daudzums diennakts laikā sasniedza 109 mm, kas ir gandrīz pusotra jūlija mēneša norma. Moldāvijā vietām nokrišņu daudzums sasniedza 40-70 mm, Rumānijā līdz 50 mm.

Šāds ļoti liels nokrišņu daudzums bija vairākas dienas no vietas, tādēļ upēs ievērojami cēlās ūdens līmenis, izraisot plūdus. Dņestrā, kur kritiskā ūdens līmeņa norma ir +8,26 m, tas paaugstinājās par 7,8 metriem. No krastiem izgāja arī Lukvas un Lužankas upes. 

Pērkona negaisa laikā vēja brāzmas sasniedza 17-22 m/s, bet Karpatos vietām vējš pūta ar ātrumu 25 m/s. Daudzviet stipro lietu pavadīja krusa. Moldāvijā krusas graudu diametrs bija 8 mm, bet citviet tas sasniedza pat 40 mm.

Arī Vācijā tika novērots stiprs lietus ar diennakts nokrišņu daudzumu līdz 42 mm. Tomēr pārsteidzošāki bija 95 mm lielie krusas graudi, kas nodarīja lielus postījumus lauku saimniecībām, iznīcinot labības un vīnogulāju audzes. Vēja brāzmas pērkona negaisa laikā Vācijā sasniedza 23 m/s.

Neparasti auksta diena

Dekādes vidū Bulgārijas rietumu daļā vasarīgo laiku pārtrauca aiz aukstās frontes ieplūstošais ļoti aukstais gaiss. Uz vienu dienu maksimālā gaisa temperatūra Sofijā noslīdēja līdz tikai +11, bet kalnu rajonos tikai +4 grādiem. Papildus zemajām temperatūrām, daudzviet lija, pūta brāzmaini vēji un ducināja pērkons.