|
Ar jēdzienu "eitrofikācija" apzīmē
apstākļus, kad ūdenstilpē, pateicoties biogēno elementu (slāpekļa,
fosfora, silīcija savienojumi) satura pieaugumam, ievērojami
palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama
kā aļģu attīstība, organiskās vielas uzkrāšanās un kopumā
noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās.
Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu
degradācija ir atzīta par prioritāru vides problēmu Latvijā.
Tās izpausmes ir vērojamas gan iekšējos ūdeņos, gan jūrā.
Eiropas Savienības Vispārējo ūdenssaimniecības
direktīvā (Water Framework Directive) kā prioritāte ir izvirzīta
upju baseinu kompleksa apsaimniekošana. Šī pieeja Latvijā tiek
ieviesta iekšējo ūdeņu aizsardzības un pārvaldes īstenošanai,
un ir viens no līdzekļiem, lai samazinātu arī eitrofikācijas
negatīvās sekas.
|
