|
Kūdras eksports
Kūdras ieguve
Kūdras krājumi
Kūdras
ieguvei sagatavotās platības
Dabas resursu nodoklis par kūdras ieguvi
Kūdras eksports
Daudzās pasaules valstīs, jo sevišķi Rietumeiropā, pastāv
liels pieprasījums pēc kūdras. Latvijas kūdras ražotāji šo
iespēju izmanto, un 2000. gadā no Latvijas eksportētais kūdras
daudzums sasniedza 382,9 tūkst. tonnu, kas gandrīz trīs reizes
pārsniedz 1994. gadā eksportētās kūdras daudzumu. Vislielākās
Latvijas kūdras importētājas 2000. gadā bija Vācija (35%), Nīderlande
(22%) un Itālija (9%).
Lapas sākums
Kūdras ieguve
80. gados kūdras ieguve (līdz 3,5 milj. tonnu gadā) bija
daudz intensīvāka nekā pašreiz. Pēc 1991. gada kūdras ieguvē
bija novērojams krass kritums, bet pēc 1993. gada tā atkal ir sākusi
pieaugt. 1999. gadā Latvijā ieguva 825 tūkst. tonnu kūdras,
kas sasniedz 48% no 1991. gada ieguves apjoma. Pēdējos gados kūdras
ieguve ir salīdzinoši nostabilizējusies, kritumi tās ieguvē
ir izskaidrojami galvenokārt ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem
ieguves sezonas laikā (lietainas vasaras 1998. un 2000. gadā),
kas apgrūtināja kūdras ieguvi.
Lapas sākums
Kūdras krājumi
Latvijas klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi ir labvēlīgi
kūdras veidošanās procesiem, nodrošinot valsti ar kūdras
resursiem. Kopējie izpētītie ģeoloģiskie krājumi
sasniedz 864 milj. tonnu (stāvokļa indikators). Saglabājoties
1999. gada kūdras ieguves apjomiem (optimāli meteoroloģiskie
apstākļi), kūdras krājumu pietiktu vairāk nekā tūkstotim
gadu.
Lapas sākums
Kūdras ieguvei sagatavotās platības
Kūdras ieguve izmaina ainavu un ietekmē bioloģisko daudzveidību.
Pirms kūdras iegūšanas purvu masīvi tiek nosusināti, un kūdras
ieguves laukos noņemts veģetācijas slāni, krasi izmainot purvu
dabisko vidi. Kopā Latvijā šādi sagatavoti ir 27 tūkst. ha,
kas sasniedz 4,2% no Latvijas purvu kopplatības. Kopš 1995. gada
šīs platības ir palielinājušās nedaudz (par 5%). Lielākais
kūdras ieguvei sagatavoto lauku īpatsvars purvu kopplatībā ir
Saldus (12,5%), Rīgas (10,9%) un Jelgavas (10,3%) rajonā.
Lai iespējami mazāk ietekmētu purvu ekosistēmas, nepieciešams
racionāli izmantot purvus, kuros jau ir uzsākti kūdras ieguves
darbi.
Lapas sākums
Dabas resursu nodoklis par kūdras ieguvi
Lai veicinātu kūdras resursu racionālu ieguvi un izmantošanu,
ir ieviests dabas resursu nodoklis (Rīcības indikators).
Saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli", kopš
1995. gada augsto vai pārejas purvu kūdrai tas ir noteikts 0,13
Ls/t, savukārt zemo purvu kūdrai - 0,07 Ls/t. Latvija ir vienīgā
no Baltijas valstīm, kur dabas resursu nodoklis nav mainīts kopš
tā pieņemšanas brīža, un to būtu nepieciešams palielināt,
ņemot vērā inflāciju valstī (+36% laika posmā no 1995. līdz
2000. gadam).
Lapas sākums
|
