|
Būvniecības nozares attīstība
Būvmateriālu izejvielu resursu ieguve
Būvmateriālu izejvielu krājumi
Karjeru platības
Karjeru rekultivācija
Dabas resursu nodoklis par būvmateriālu izejvielu ieguvi
Būvniecības nozares attīstība
Sākoties Latvijas tautsaimniecības lejupslīdei 90. gadu sākumā
un mainoties ekonomiskajām attiecībām, visa būvniecības
nozare piedzīvoja strauju apjomu kritumu. Kritisko punktu tā
sasniedza 1993. gadā, kad nozares pievienotās vērtības apjoms,
salīdzinot ar 1991. gadu, bija samazinājies gandrīz pieckārtīgi.
Tikai pēdējos piecos gados vērojams pakāpenisks nozares attīstības
pieaugums.
Būvniecības nozares pievienotā vērtība
1991.-2000. gadā (1995. gada vidējās cenās)
 [Palielināt
attēlu] |
Lapas sākums
Būvmateriālu izejvielu resursu ieguve
Līdztekus būvniecības nozares attīstības svārstībām
mainījās arī pieprasījums pēc vietējām būvmateriālu ražošanas
izejvielām un to ieguves apjomi. Pēdējos gados būvmateriālu
izejvielu ieguve kopumā ir nostabilizējusies, un atsevišķu derīgo
izrakteņu ieguves apjomi pieaug. Vislielākais pieprasījums ir pēc
grants, smilts un dolomīta. Šos derīgos izrakteņus pārsvarā
izmanto ceļu būvei un to uzturēšanai, kā arī betona izstrādājumu
ražošanai.
Lapas sākums
Būvmateriālu izejvielu krājumi
Būvmateriālu izejvielu krājumi pilnībā spēj nodrošināt
pašreizējās Latvijas tautsaimniecības vajadzības. Pie pašreizējajiem
ieguves apjomiem dolomīta, ģipšakmens, smilts un grants krājumu
pietiktu apmēram divām tūkstošgadēm, māla - 6 tūkst. gadu,
savukārt kaļķakmens - 11 tūkst. gadu.
Lapas sākums
Karjeru platības
Latvijā būvmateriālu izejvielas iegūst tikai atklātos
karjeros. Karjers parasti ir ilglaicīga, pastāvīga vai
periodiska derīgā izrakteņa ieguves vieta, kas vairākus gadus
vai pat gadu desmitus ietekmē apkārtējo dabu. Kopējā karjeru
platība sasniedz apmēram 6 tūkst. ha jeb 0,1% no Latvijas
teritorijas. Vislielākais karjeru īpatsvars ir Jelgavas un
Bauskas rajonā. Šajos rajonos ir salīdzinoši lielas smilts un
smilts - grants atradnes.
Tomēr karjeru ietekmi uz ainavu un bioloģisko daudzveidību
nevar viennozīmīgi vērtēt kā nelabvēlīgu. Nelieli karjeri
rada savdabīgus biotopus atsevišķām retām un aizsargājamām
augu un dzīvnieku sugām. Smilšu karjerus apdzīvo smilšu
krupji Bufo calamita. Vecos, aizaugušos karjeros sastop
parastās kreimules Pinguicula vulgaris un bezdelīgactiņas
Primula farinosa. Viena no divām zināmajām saru meldru
Scirpus setaceus atradnēm Latvijā arī ir karjers. Karjeru nogāzēs
izveidotie atsegumi ir piemērota dzīvesvieta krastu čurkstēm Riparia
riparia.
Lapas sākums
Karjeru rekultivācija
Lai mazinātu karjeru nelabvēlīgo ietekmi uz dabu, pēc derīgā
izrakteņa izmantošanas ir jāveic karjera vietas renovācija
(rekultivācija nolīdzinot karjera vietu, atjaunojot augsnes slāni
un ierīkojot mežaudzes, izveidojot ūdens krātuvi vai arī
veicot kādu citu ainavas atjaunošanas pasākumu). Karjeru
rekultivācijas apjoms 2000. gadā ir strauji pieaudzis, tomēr
kopumā tas joprojām ir neapmierinošs.
Latvijā ir daudz karjeru, kuros derīgā izrakteņa ieguve ir
pabeigta, bet dažādu iemeslu dēļ tie nav rekultivēti. Vietām
šādus karjerus, ja tie atrodas apdzīvoto vietu tuvumā, nelegāli
izmanto par sadzīves atkritumu izgāztuvēm.
Lapas sākums
Dabas resursu nodoklis par būvmateriālu izejvielu ieguvi
Tāpat kā kūdrai, arī būvmateriālu izejvielu resursiem kopš
1995. gada ir ieviests dabas resursu nodoklis. Nodokļa likmes
katra veida resursam var būt dažādas atkarībā no izmantošanas
veida. Arī būvmateriālu izejvielu resursiem būtu nepieciešams
tās palielināt, ņemot vērā inflāciju valstī.
Lapas sākums
|
