Par pārskatu  

         

Ievads

Par pārskatu

Vides politika

Sociālekonimiskie indikatori

Latvijas daba

 Arvien noteiktāk gan Apvienoto Nāciju, gan Eiropas Savienības līmenī izskan prasība - sabiedrība ir jāinformē, tā jāiesaista valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, ar sabiedrību saprotot gan visaugstāk stāvošos valsts politiķus un pašvaldību darbiniekus - lēmumu pieņēmējus ikdienā, gan visvienkāršākos sava darba darītājus. Latvijā aktuāla šī tēze kļuvusi pēdējo trīs gadu laikā un šobrīd, kad savu lasītāju ir atradis jau ceturtais ziņojums par Latvijas vidi - "Latvijas vides indikatoru pārskats 2001".

Diemžēl iepazīšanos ar informāciju par vidi ierobežo papīra publikācijas salīdzinoši nelielais metiens. Tā kā Latvijā strauji attīstās kompjuterizācija, un arvien vairāk cilvēkiem ir pieejams internets, piedāvājam iepazīties ar otru vides pārskata elektronisko publikāciju latviešu valodā. Lasītājiem ir iespējams iegūt arī pilnu "Latvijas vides indikatoru pārskata 2001" tekstu pdf dokumentu veidā.

Pārskata uzbūves pamatā ir indikatoru pieeja. Septiņdesmitajos gados radās doma dažāda veida pārskatus veidot pēc cēloņsakarību principa, t.i., datus loģiski sagrupēja cēloņsakarību modelī. Tādejādi dati no sausiem informācijas nesējiem kļuva par loģiskas cēloņsakarību struktūras posmiem, kuri ātri un salīdzinoši ērti ļauj pārlūkot problēmu kopskatā un vērot tendences.

Indikatoru pieeju pārskatos izmanto daudzās nozarēs (piemēram, lauksaimniecībā, izglītībā, veselības aizsardzībā u.c.) visreprezentablākās starptautiskās organizācijas.
Pašlaik arī Eiropas Vides aģentūra savos pārskatos izmanto piecu fāžu indikatoru modeli, kur katra fāze nosaka nākošo:

Katra fāze piesaista sev atbilstošus indikatorus - fāzes būtības izteicējus.

  • Virzošo spēku (angl. driving forces) indikatori - sociāli ekonomiskie faktori, kas veicina vides kvalitātes rādītāju izmaiņas.

  • Slodzes (angl. pressure) indikatori - raksturo cilvēka saimnieciskās darbības radīto slodzi vidē, piemēram, izmešu daudzumu gaisā, piesārņojošo vielu noplūdes, atkritumu ražošanu, ceļu blīvumu, nozvejas apjomus, koksnes un kūdras ieguvi u.c.

  • Stāvokļa (angl. state) indikatori - raksturo vidi gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, piemēram, piesārņojošo vielu koncentrācijas, sugu skaitu, ar mežu aizņemtās platības u.c.

  • Ietekmes (angl. impact) indikatori - raksturo vides izmaiņu ietekmi uz ekosistēmām, cilvēka veselību vai vidi kopumā, piemēram, izzudušo sugu skaits, saslimstība u.c.

  • Rīcības (angl response) indikatori - raksturo valsts politiku un pasākumus vides kvalitātes uzlabošanai, piesārņojošo vielu izmešu samazināšanai, ilgtspējīgai valsts attīstībai, piemēram, nacionālās programmas un stratēģijas konkrētas nozares attīstībai, investīcijas, soda naudas, principa piesārņotājs maksā ieviešana praksē, pateicoties nodokļu sistēmai.