| Zemes temperatūru nosaka dabiskais
siltumnīcefekts - saules radiācija, sasniedzot zemes virsmu,
tiek daļēji absorbēta, daļēji atstarota atmosfērā kā
infrasarkanā radiācija. Ūdens tvaiki un siltumnīcefekta gāzes
(oglekļa dioksīds, metāns, sēra dioksīds, ozons u.c.) brīvi
laiž cauri zemes atmosfērā ienākošo saules radiāciju, bet
absorbē no zemes virsmas atstaroto infrasarkano radiāciju. Ja
nebūtu šīs absorbcijas, vidējā zemes temperatūra būtu ap
-18°C, taču absorbcijas rezultātā tā ir apmēram +14°C.
Ja kādas siltumnīcefekta gāzes daudzums atmosfērā palielinās,
tiek absorbēts lielāks infrasarkanās radiācijas daudzums, tādējādi
paaugstinot atmosfēras temperatūru. Tas ir papildus siltumnīcefekts.
Antropogēnās gāzes, kas izjauc siltumapmaiņas līdzsvaru
ir: oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa
(I) oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC),
perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6).
Tās veido ap Zemi "slāni", kas neļauj saules siltumam
aizplūst atpakaļ kosmosā. Šī procesa rezultātā rodas dažādas
pārmaiņas: paaugstinās globālā gaisa temperatūra, ceļas jūras
līmenis, izmainās sugu sastāvs u.c.
|
