Klimata pārmaiņas

Iekšzemes ūdens resursi

Jūras vide

Zemes dzīļu resursi

Mežu resursi

Zemes apaugums un lietošana

Bioloģiskā daudzveidība

Ozona slāņa aizsardzība

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas ietekmējošie faktori

Atkritumu apsaimniekošana

Nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā tādā veidā, kas netraucē valsts ekonomikas attīstību (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

27. Gada vidējās un vidējās minimālās gaisa temperatūras  

27.1. attēls. Gada vidējās un vidējās minimālās gaisa temperatūras Latvijā, °C
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

Klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā, kā arī visā pasaulē, ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās.

Gada vidējās gaisa temperatūras palielinājums pēdējos 100 gados Latvijā ir ap 1 °C. Straujākais temperatūras kāpums novērots 20. gadsimta otrajā pusē. Latvijas gaisa temperatūras instrumentālo novērojumu vēsturē 20. gadsimta pēdējā desmitgade ir bijusi vissiltākā.

Dažādos Latvijas klimatiskajos rajonos esošo lielāko Latvijas pilsētu meteoroloģiskie novērojumi liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra 55 gadu laikā viskrasāk ir augusi Rīgā, kas ir saistīts ar pilsētvides efektu.  

Nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā tādā veidā, kas netraucē valsts ekonomikas attīstību (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).  

28. Dienu skaits ar sniega segu

28.1. attēls. Dienu skaits ar sniega segu aukstajā gada laikā, diennaktis
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

Tā kā rudenim un ziemas sākumam ir tendence kļūt mazliet vēsākiem, nedaudz agrāka ir kļuvusi pirmās sniega segas parādīšanās un stabilas sniega segas izveidošanās. Toties ziemas otrajai pusei un pavasarim kļūstot jūtami siltākiem, ievērojami ātrāk notiek stabilas sniega segas izzušana. Baltijas jūras piekrastes rajonos 30 – 40 % ziemu stabila sniega sega neizveidojas vispār. Praktiski katru ziemu īsāks vai garāks periods ar stabilu sniega segu izveidojas tikai Latvijas austrumu daļas augstieņu rajonos. Tomēr aukstuma viļņu iespējamība pavasarī, kad pat īslaicīgi uzsnieg sniegs, ir saglabājusies – par to liecina fakts, ka pēdējās sniega segas izzušanas datumi pavasarī ir palikuši bez izmaiņām.

Temperatūras pieauguma rezultātā Latvijā kopumā ir samazinājies arī kopējais dienu skaits ar sniega segu aukstajā gadalaikā. Lineāro tendenču analīze rāda, ka Latvijā vidēji dienu skaits ar sniega segu aukstajā gadalaikā ir samazinājies par 7 dienām. Šis rādītājs teritoriāli ir visai mainīgs, jo ir atkarīgs arī no īslaicīgo sniega segas periodu iestāšanās un ilguma. 

2007 © Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra