Ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskats 2006
Sākums Ievads Vide Labklājība Ekonomika

Bioloģiskā daudzveidība
Indikatori

Iekšzemes ūdens resursi

Jūras vide

Zemes dzīļu resursi

Mežu resursi

Zemes apaugums un lietošana

Bioloģiskā daudzveidība

Ozona slāņa aizsardzība

Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas ietekmējošie faktori

Atkritumu apsaimniekošana

1. Latvijai jānodrošina pietiekami pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai (Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

2. Saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību (Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).  

21. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju īpatsvars

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīkls aptver ES valstis, un tā izveides mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību Eiropā, nodrošināt retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to biotopu aizsardzību un racionālu apsaimniekošanu.

Apzīmējumi:

A -

teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direktīvai „Par savvaļas putnu aizsardzību”;

B -

teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direktīvai „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”;

C -

teritorijas, kas noteiktas atbilstoši ES direktīvu „Par savvaļas putnu aizsardzību”  un „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”.

21.1. attēls. Natura 2000 vietu skaits un kopējā platība, tūkst. ha
Avots: Latvijas, Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra  

21.2. attēls. Natura 2000 teritoriju īpatsvars ES valstīs, %
Avots: http://www.skovognatur.dk (Dānija), http://natura2000.environnement.gouv.fr (Francija),   http://www.dap.gov.lv (Latvija) , http://www.jncc.gov.uk (Lielbritānija), http://www.metsa.fi (Somija)

Daļa zemju apsaimniekotāju īpašumu atrodas Natura 2000 teritorijās, kurās ir dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi. Tāpēc daudzām teritorijām tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni, kas vienlaicīgi nodrošina gan dabas daudzveidības saglabāšanu, gan apsaimniekošanas iespējas. Zemes īpašniekiem ir iespējas saņemt kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās darbības un meža apsaimniekošanas ierobežojumu dēļ Natura 2000 teritorijās, kā arī atbalsta maksājumus Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanai.

 

 

Natura 2000 teritoriju tīkla izveide pozitīvi ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Atbalsta un kompensāciju maksājumu ieviešana sekmē zemes īpašnieku interesi par dabas vērtību saglabāšanu un dabas aizsardzības plānu izstrādi, nodrošinot Natura 2000 teritoriju aizsardzību un apsaimniekošanu.

Saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību. (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

22. Lauku putnu indekss

Lai novērtētu ekoloģisko stāvokli lauksaimniecības zemēs, izveidots lauku putnu indekss. Tā veidošanai ir izvēlētas putnu sugas, kuru populāciju lielākā daļa (parasti > 75 %) ir sastopama lauksaimniecības zemēs un tādejādi uzskatāmas par lauksaimniecības zemju sugām, kas piemērojušās konkrētiem apstākļiem. Katrai no šīm sugām tiek izrēķināts ikgadējais populācijas indekss un tā reprezentācijas intervāli. Kopumā Eiropas lauku putnu indeksa aprēķinos tika iekļauti dati par 25 gadu periodu un rezultātā tika konstatēts, ka šo gadu laikā ar lauksaimniecības zemju biotopiem saistīto putnu sugu skaits ir strauji samazinājies. Tas skaidrojams ar lauksaimniecības intensifikāciju, kas veicina ne tikai ligzdošanai piemērotu biotopu izzušanu, bet arī vides piesārņojumu ar ķimikālijām. Tāpat jāmin lauksaimniecības metožu straujā attīstība, kam ne visas putnu sugas spējīgas pielāgoties. Turklāt novērotas atšķirības starp ES „vecajām” un „jaunajām” dalībvalstīm. Vecajās valstīs notikusi nepārtraukta lauksaimniecības zemēm raksturīgo putnu sugu populāciju samazināšanās, savukārt jaunajās dalībvalstīs novēro daļēju putnu populāciju atveseļošanos 90. gadu sākumā. 

Apzīmējumi:

A –

indeksā ietvertas sugas saskaņā ar Eiropas Putnu Uzskaišu Padomes (EBCC) Viseiropas putnu monitoringa programmas lauku putnu sugu 2005. gada sarakstu (kaņepītis, purva ķauķis, lauka cīrulis, baltais stārķis, grieze, dzeltenā stērste, bezdelīga, brūnā čakste, kārklu ķauķis, lauka zvirbulis, lukstu čakstīte, mājas strazds, brūnspārnu ķauķis, ķīvīte);

B –

indeksā ietvertas Latvijas apstākļos nozīmīgas ar lauksaimniecības biotopiem saistītas sugas (baltais stārķis, grieze, ķīvīte, kaņepītis, lauku cīrulis, pļavu čipste, kārklu ķauķis, purva ķauķis, lukstu čakstīte, ciglis, mazais svilpis, dzeltenā stērste).

22. 1. attēls. Lauku putnu indekss
Avots: Latvijas Dabas fonds

Piezīme: Zaļā līkne pie atzīmes „1” ir indeksa vērtība atskaites (1995.) gadā

Eiropas lauku putnu indeksa pieaugums liecina par lauksaimniecības zemēm pielāgojušos putnu sugu populāciju pieaugumu. To visdrīzāk veicinājis atmatu platību pieaugums un lauksaimniecības zemju aizaugšana ar krūmiem, kam seko pretēja tendence – Eiropas sugu sarakstā iekļautas vairākas krūmāju sugas, kas Eiropas mērogā uzskatāmas par sugām, kas pielāgojušās lauksaimniecības zemēm.

Laikā no 1995. līdz 2006. gadam vērojamas atšķirīgas indeksa tendences, izmantojot Latvijas un Eiropas lauku putnu sarakstus. Eiropas lauku putnu indekss pēdējos gados izlīdzinājies, savukārt Latvijas putnu indeksam 2004. – 2006. gadā vērojams kritums.

2006. gadā konstatētais indeksa kritums zem atzīmes „1,0” liecina par lauksaimniecības zemēm pielāgojušos putnu sugu populāciju samazināšanos. Tas visdrīzāk skaidrojams ar zālāju platību samazināšanos – daudzas pļavas un ilggadīgie zālāji pēc iestāšanās ES ir uzarti.

Saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

23. Indikatorsugu populāciju lielumu izmaiņas

23.1. attēls. Ūdra populācijas tendences Latvijā, tūkst. īpatņu 

Avots: Valsts meža dienests

Ūdrs ir tieši saistīts ar ūdeņu ekosistēmām, tiem nepieciešami noteikti ūdens un krastu apstākļi upēs un ezeros, kur tas uzturas. Suga ir jutīga gan pret paaugstinātu ūdens piesārņojumu, gan piekrastes biotopu platību un kvalitātes izmaiņām saimnieciskās darbības rezultātā.

23.2. attēls. Griežu vidējā ligzdošanas blīvuma izmaiņas, vokalizējošo tēviņu skaits, gab. uz 1 km2
Avots: Keišs O., 2005. „Impact of changes in agricultural land use on the Corncrake Crex crex population in Latvia”

Grieze ir cieši saistīta ar ekstensīvi apsaimniekotām lauksaimniecības zemju ekosistēmām. Kamēr griežu skaits Rietumeiropā krietni sarucis intensīvās saimniekošanas dēļ, Latvijā griezes joprojām ir izplatītas visā valsts teritorijā.

23.3. attēls. Griežu skaits ES, Norvēģijā un Šveicē 2004. gadā
Avots:  „Putni palieņu pļavās”

Griežu skaita strauju pieaugumu 90. gados sekmēja lauksaimniecības panīkums. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijā konstatēta lielākā griežu populācija  ES. Mūsdienās griezes apdraud gan piemērotu biotopu izzušana, strauji aizaugot pamestām lauksaimniecības zemēm, gan arī arvien pieaugošā lauksaimniecības intensifikācija.

23.4. attēls. Mazā ērgļa skaita dinamika parauglaukumos, klātesošie pāri/10 km2
Avots: Bergmanis U., 2006. „Lesser Spotted Eagle Aquila pomarina in Latvia – current status, endangerment and perspectives

Mazais ērglis ir ar mežu un lauksaimniecības zemju ekosistēmām saistīta suga. Mežizstrādes un pļavu intensīvās apsaimniekošanas rezultātā mazā ērgļa pastāvēšana ir apdraudēta visā pasaulē. Latvijā ligzdo ap 24 % no Eiropas un gandrīz desmitā daļa no pasaules mazo ērgļu populācijas. Pašlaik mazā ērgļa Eiropas populācijai ir tendence sarukt, jo pēdējo 10 gadu laikā tā samazinājusies arī Latvijā.

Parauglaukumā „Bukaiši” mazo ērgļu skaits ir stabils, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka visa parauglaukuma teritorija jau ilgstoši ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Parauglaukumā „Murmastiene”, salīdzinājumā ar 1999. gadu (putnu skaita maksimums), klātesošo pāru skaits 2005. gadā bija samazinājies par 19 %.

Parauglaukumā „Žūklis”, salīdzinājumā ar 2003. gadu, 2005. gadā skaits samazinājās par 23 %. Šāda tendence norāda uz vispārēju mazo ērgļu skaita samazināšanos Latvijas teritorijā.  

Latvijā, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, ūdru populācija pēdējos 15 gadus netiek apdraudēta, ir spēcīga un pašatjaunoties spējīga. Šādu tendenci izskaidro sugai bīstamo hlororganisko savienojumu zemā koncentrācija vidē, kā arī lielais piemērotu ūdeņu un piekrastes biotopu īpatsvars.

Griežu populācija Latvijas teritorijā ir stabila ar tendenci pieaugt, taču šis pieaugums var izrādīties īslaicīgs ES atbalstītās intensīvās lauksaimniecības politikas dēļ.

Mazā ērgļa populācija Latvijā samazinās. To galvenokārt veicinājusi intensīva mežu izciršana, sevišķi privātajā mežu sektorā. Mazo ērgļu skaita dinamika nākotnē būs atkarīga no meža un lauksaimniecības zemju izmantošanas veida, kā arī no apbūves, īpaši ceļu būves apjomiem, kas var izraisīt piemērotu barošanās un ligzdošanas vietu fragmentāciju, kas ir sugai nelabvēlīga.

Veicināt tradicionālās ainavas saglabāšanos (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

24. Dabisko mežaudžu biotopu platību īpatsvara izmaiņas

Lai gan meži aizņem gandrīz pusi no valsts teritorijas, vecu un dabisku mežaudžu īpatsvars ir visai neliels. Mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai gan valsts, gan privātajos mežos izveidotās teritorijās – dabiskajos mežu biotopos (DMB) jānodrošina dabas vērtību saglabāšana.

24.1. attēls. Dabisko mežaudžu biotopu platības (ha) un to īpatsvars (%) no mežu kopplatības
Avots:  Valsts mežu dienests

Piezīme: Identificētie un potenciālie dabisko mežaudžu biotopi

Kopš 1999. gada, diagnosticēto DMB platības pieaugušas un 2005. gadā veido ap 2 % no kopējās mežaudžu platības. Svarīgi šajās platībās izslēgt vai maksimāli ierobežot saimniecisko darbību, izņemot gadījumus, kad mežaudzei nepieciešama speciāla kopšana.

Mikroliegumu veidošana DMB platībās ir viens no veidiem, kā efektīvāk nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo DMB platības pašlaik tiek aizsargātas brīvprātīgi. Patlaban saistībā ar DMB izveidoti 439 mikroliegumi vairāk nekā 2000 ha platībā – ap 3,5 % no kopējās DMB platības. 

Latvijas mežaudzēs DMB skaita un platību pieaugums kopš 1999. gada ir vērtējams pozitīvi un sekmē gan tradicionālās ainavas saglabāšanu, gan šauri specializētu[1] sugu saglabāšanu īpašās vietās. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt pareizu DMB apsaimniekošanu, ierobežojot cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz DMB.

1. Saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

2. Saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras daudzveidību (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

25. Dabisku pļavu platības, kurām piesaistīti platību atbalsta maksājumi

Dabiskas pļavas un ganības ir ļoti nozīmīgas aizsargājamo un reto augu sugu biotopi, un tās ir aizsargājamo, uz zemes ligzdojošo putnu, tai skaitā ķikutu un griežu, ligzdošanas un barošanās vietas. Pašlaik Latvijā apzināti 56 188 ha bioloģiski vērtīgu zālāju (BVZ), kuru saglabāšanu spēj nodrošināt, tos ekstensīvi apsaimniekojot ar tradicionālām metodēm – ganīšanu un pļaušanu.

2005. gadā atbilstoši Lauku attīstības plānā iekļautā pasākuma „Agrovide” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” nosacījumiem, tika uzsāktas atbalsta maksājumu izmaksas. 

25.1. attēls. Bioloģiski vērtīgie zālāji Latvijas rajonos 2005. gadā, skaits
Avots: Latvijas Dabas fonds  

2005. gadā visvairāk BVZ tika konstatēti Madonas un Balvu rajonos, mazāk Jelgavas, Dobeles, Rīgas un Saldus rajonos. Zemes īpašniekiem, kuru īpašumā ir BVZ, ir iespēja pieteikties atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, lai turpmākajos gados nodrošinātu pļavu apsaimniekošanu.

25.2. attēls. Atbalsta maksājumiem apstiprināto BVZ dinamika (skaits un platība (ha)) 2004. un 2005. gadā
Avots: Lauku atbalsta dienests  

2004. un 2005. gadā atbalsta maksājumiem pavisam apstiprināja vairāk nekā 3200 pieteikumu vairāk nekā 27 700 ha platībām, kas ir aptuveni puse no kopējās dabisku pļavu un ganību platības Latvijā.

„Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam” projektā paredzētie agrovides maksājumi ir vienīgais finansējuma avots ilglaicīgai BVZ uzturēšanai un ar tiem saistīto sugu aizsardzībai lauksaimniecības zemēs Latvijā. Programmā paredzēts ievērojami samazināt finansējumu tiem zemes īpašniekiem, kas zālāju uztur, to ik gadus nopļaujot, bet netur lopus. 

2005. gadā „Lauku attīstības plānā 2004. – 2006. gadam” paredzētie atbalsta maksājumi „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos” nodrošināja aptuveni pusi BVZ apsaimniekošanu, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un attīstību atbilstoši noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

 

[1] Šauri specializētas sugas – sugas, kas pielāgojušās noteiktiem dzīves apstākļiem ar šauru ekoloģisko amplitūdu.

2007 © Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra
Pārskats PDF formātā pieejams šeit