Ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskats 2006

Turpināt ekonomiskās pārstrukturizācijas procesu, samazinot strādājošo skaita īpatsvaru lauksaimniecības nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības straujāku attīstību un jaunu darbavietu radīšanu, sevišķi pakalpojumu sfērā (Latvijas Nacionālais 2004. gada rīcības plāns nodarbinātības veicināšanai).

45.1. attēls. Nodarbināto skaits (tūkst. cilvēku vecumā no 15 – 64 gadiem) tautsaimniecības nozarēs 1996. – 2005. gadā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Kopējais nodarbināto skaits (vecuma grupā 15 – 64 gadi) no 2001. līdz 2005. gadam Latvijā pieaudzis par 9,4 % jeb 86 tūkst. . Lielākais nodarbinātības pieaugums ir būvniecībā, transporta un sakaru, valsts pārvaldes un aizsardzības nozarēs, savukārt samazinājums vērojams lauksaimniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs. Ierobežota darbaspēka piedāvājuma apstākļos nozares, kas ir veiksmīgākas darbaspēka piesaistīšanā, samazina citu nozaru izaugsmes potenciālu.

Līdz 2008. gadam paaugstināt nodarbināto iedzīvotāju skaitu līdz 65% iedzīvotājiem vecumā grupā no 15 – 64 gadu vecumam, līdz 2010. gadam - 67% (Latvijas nacionālā Lisabonas programma 2005. – 2008. gadam, 2005).

46.1. attēls. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem ES dalībvalstīs 2004. un 2005. gadā, %
Avots: Eurostat

Lai arī Latvijā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās un pieaug nodarbinātības līmenis. Vērojamas būtiskas nodarbinātības līmeņu atšķirības dažādos Latvijas reģionos. Rīgā nodarbinātības līmenis 2005. gadā bija 69,2 %, savukārt Latgales reģionā – tikai 53 %. Gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis 2005. gadā ir pieaudzis vidēji par 6,2 %, salīdzinājumā ar 2000. gadu.

Latvijā līdzīgi kā visā ES 2005. gadā sieviešu nodarbinātības līmenis bija zemāks nekā vīriešu. Latvijā 2005. gadā sieviešu nodarbinātības līmenis bija 59,5 %, vīriešu 67,6 %. Tomēr sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā 2005. gadā pārsniedza ES vidējo rādītāju – 56,3 %, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis (67,6 %) atpalika no ES vidējā līmeņa – 71,3 % un bija viens no zemākajiem rādītājiem ES. Būtiskas atšķirības nodarbinātības līmenī dažādos reģionos saistītas ar reģionu nevienmērīgu ekonomisko attīstību.

1. Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem darba tirgū (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

2. Samazināt atšķirības starp sieviešu un vīriešu rīcībā esošo finanšu daudzumu (Ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķiem Latvijā, 2005).

47.1. attēls. Vīriešu un sieviešu vidējā bruto darba samaksa dažādās nozarēs 2005. gadā, Ls
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Vīriešu vidējā darba samaksa 2005. gadā par 18 % pārsniedza sieviešu vidējo darba samaksu. Lielākas sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības vērojamas profesiju grupās ar zemāku kvalifikācijas līmeni.

Kopš 2000. gada vidējā mēneša darba samaksa vīriešiem ir pieaugusi par 89 Ls, sievietēm – par 78 Ls.

Sieviešu darbs dominē tādās nozarēs kā veselības un sociālā aprūpe, izglītība un apkalpojošā sfēra. Vislielākais atalgojums sievietēm ir valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē, 2005. gadā vidēji saņemot mēneša atalgojumu 296 Ls. Viszemāk atalgotais darbs ir rūpniecībā – vidēji 180 Ls mēnesī.

Veidot mērķtiecīgu valsts plānošanas reģionu (un atsevišķu valsts teritorijas daļu) atbalsta politiku (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes, 2002).

48.1. attēls. Iedzīvotāju vecuma grupu īpatsvars dažādos reģionos 2005. gadā, %
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2006. gada 1. jūlijā Latvijā bija 2 288 000 iedzīvotāju, kas ir par 69 000 jeb

0,3 % mazāk nekā gada sākumā. Pēc Eurostat datiem 2005. gadā Latvijā tika konstatēts otrs straujākais iedzīvotāju skaita kritums ES dalībvalstīs.

Iedzīvotāju skaits samazinājies gandrīz visās Latvijas pilsētās un rajonos, izņemot Rīgas un Ogres rajonu. Straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums konstatēts Krāslavas (par 392 iedzīvotājiem), Ludzas (par 298 iedzīvotājiem) un Balvu (par 252 iedzīvotājiem) rajonos.

Darba meklētāju īpatsvara samazināšana 2004. gadā līdz 9,8%, 2010. gadā līdz 7% (Ziņojums par Tautsaimniecības vienotās stratēģijas ;īstenošanu, 2006).

49.1. attēls. Darba meklētāju[1] īpatsvars starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem[2] vecuma grupā no 15 – 74 gadiem Latvijas reģionos 1996. – 2005. gadā, %
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2004. gadā Latvijā bija 116, 7 tūkst. (10,3 %) darba meklētāju starp ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 2005. gadā joprojām saglabājās augsts to iedzīvotāju īpatsvars (31,3 % no visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem), kuru ekonomiskās neaktivitātes iemesls ir zaudētas cerības atrast darbu.

49.2. attēls. Darba meklētāju īpatsvars no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem dzimumu un vecuma grupās 2005. gadā, %
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Palielināt ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu 2010. gadā līdz 30 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem, 2030. gadā – 50 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem (Tautsaimniecības vienotā stratēģija, 2004).

50.1. attēls. Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības reģionos uz 1000 iedzīvotājiem 1997. – 2005. gadā, uzņēmumu skaits/1000 iedzīvotājiem
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Uzņēmu skaits Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū. Latvijā ir 74,9 % mikrouzņēmumu, 20,9 % mazo uzņēmumu un 4,2 % vidējo uzņēmumu. Kopumā 99,3 % no visiem uzņēmumiem ir tieši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Lielākā daļa (35 %) uzņēmumu ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības. Rūpniecības uzņēmu lielāks īpatsvars vērojams Vidzemē un Latgalē. Lauku teritorijās pārsvarā dominē tirdzniecības uzņēmumi – veikali, kuri dažkārt ir vienīgie uzņēmumi pagastā. Kopš 1997. gada Latvijā uzņēmu skaits gadā vidēji palielinās par 1 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem.

[1] Personas, kas nestrādā un nav pagaidu prombūtnē no darba, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavas sākt strādāt. Darba meklētāju skaitā ietilpst arī tās personas, kuras darbu nemeklēja, jo darbu jau bija atradušas un uzsāks to trīs mēnešu laikā (CSP).

[2] Abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie) (CSP).