CLP - notify in time








Mūsdienu sabiedrībā ķīmiskās vielas tiek lietotas ļoti plaši, piemēram, labības aizsardzībai un slimību novēršanai un ārstēšanai. Tomēr ķīmisko vielu, piemēram, toksiko metālu, pesticīdu un rūpniecisko ķīmisko vielu, iedarbība var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un vidi, ja to ražošana un lietošana netiek pārvaldīta ar pienācīgu atbildību.

Atsevišķi negatīvās ietekmes gadījumi ir kompleksi un nav pilnīgi saprasti vai zināmi, jo vēl joprojām mūsu zinātnē un zināšanās pastāv daudz "balto plankumu". Ķīmisko vielu izplatību pasaulē raksturo šādi fakti un skaitļi:

  • 1998.gadā ķīmiskās rūpniecības ienākumi bija 7% no globālajiem ienākumiem, 9% no starptautiskā tirgus un ap 1,5 triljoni ASV dolāru tirdzniecībā (OECD Environmental Outlook for the Chemicals Industry, 2001).

  • 2001.gadā 80% no pasaulē esošajām ķīmiskajām vielām tika saražotas 16 valstīs; ražošana koncentrējusies pārsvarā OECD valstīs. Tomēr ir paredzams, ka līdz 2020.gadam līdz 31% no pasaules ķīmisko vielu ražošanas īpatsvara palielināsies attīstošos valstu ieguldījums liela ražošanas apjoma ķīmisko vielu (t.i. ķīmisko vielu, kuru ražošana pārsniedz 1000 tonnas gadā) ražošanā (OECD Environmental Outlook for the Chemicals Industry, 2001).

  • Pasaulē komerciāliem mērķiem tiek ražoti desmiti tūkstošu sintētisko ķīmisko vielu. Lielākajai daļai šo vielu nav pieejama atbilstoša drošības informācija (OECD Environmental Outlook, 2001).

  • Tā kā daudzās valstīs nav pieņemta likumdošana par ķīmiskajām vielām, nav veiktas inventarizācijas un netiek kontrolēts ķīmisko vielu imports un eksports, nav precīzi zināms, cik daudz vai kuras ķīmiskās vielas tiek lietotas (World Bank, Toxics and Poverty).

  • Lielu daļu no zemkopībā izmantojamām zemēm apdraud ķīmiskais piesārņojums, jo īpaši atkritumu produkti no pilsētām. Aptuveni 12% no pasaules augsnēm tiek iznīcinātas ķīmiskās degradācijas rezultātā (Global Environmental Outlook 3).

Eiropas Savienībā (ES) ir noteikta stingra ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pārvaldības sistēma. Tā spēj nodrošināt efektīvu cilvēku veselības un vides aizsardzību pret pareizi lietotu ķīmisko vielu un produktu iedarbību. Eiropas Komisijas Apvienotā pētījumu centra Eiropas Ķīmisko vielu birojs atbild par koordinētu ķīmisko vielu pārvaldības sistēmas ieviešanu ES.

Latvijā šīs sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Vides risku daļa.